Izplatītākie materiāli vienreizējās lietošanas plastmasas glāzēm ir polipropilēns (PP), polikarbonāts (PC), polietilēntereftalāts (PET), polistirols (PS) un polipienskābe (PLA).
Saskaņā ar plastmasas pārstrādes etiķetēm dažādu materiālu karstumizturība ievērojami atšķiras. Piemēram, PP (Nē. 5) var izturēt temperatūru līdz 120 grādiem, PET (Nr Vienreizējās lietošanas plastmasas tasīšu spiedes izturība atšķiras atkarībā no materiāla. Tradicionālajām plastmasas glāzēm (piemēram, PP, PS un PET) spiedes izturība ir no 26N līdz 975N, savukārt PLA plastmasas glāzēm spiedes izturība ir no 26N līdz 151N. Siltuma izolācijas ziņā vienreizējās lietošanas papīra krūzes parasti ir pārākas par vienreizējās lietošanas plastmasas glāzēm. Gofrētas un dubultsienu dobas papīra glāzītes nodrošina vislabāko izolāciju, un to virsmas temperatūra pārsniedz 20 grādus salīdzinājumā ar parastajām PE plastmasas glāzēm.
Dažās vienreizējās lietošanas krūzēs, kas apgalvoja, ka tās ir "bioloģiski noārdāmas", bija bioloģiski nenoārdāma PP plastmasa, un testos, kas simulēja rūpnieciskās kompostēšanas apstākļus, tās pilnībā nesadalījās ar 0% sadalīšanās ātrumu. Pārbaudes parādīja, ka PS, PET un PLA plastmasas kausu paraugos pēc 2 stundu iegremdēšanas verdošā ūdenī netika konstatēta mikroplastmasas migrācija. Daži standartiem neatbilstoši produkti radīja risku pārsniegt kaitīgo vielu ierobežojumus; piemēram, dažos produktos tika konstatēts pārmērīgs 3-hlor-1,2-propāndiola līmenis – viela, ko Pasaules Veselības organizācijas Starptautiskā vēža izpētes aģentūra (IARC) klasificējusi kā 2.B grupas kancerogēnu.
